Diena nesākas ar kafiju, bet gan ar pirmo žestu pret sevi. Un tieši silts ūdens tukšā dūšā var kļūt par šo žestu. Tas neuzbudina, nekaitina, nestimulē — bet gan iekustina. Lēnām, maigi, bez iedarbībām no iekšpuses.
Glāze silta ūdens nav saistīta ar slāpēm. Tas ir par signālu: mēs sākam. Ķermenim tas ir galvenais. Iekšējie procesi tiek aktivizēti, bet bez lēcieniem. Tas ir īpaši svarīgi pēc nakts, kad ķermenis atpūtās un palēninājās.
Daudziem, kas šo sākumu praktizē katru dienu, izzūd nepieciešamība pēc straujas “ieslēgšanas” — ķermenis un prāts pamostas kopā. Un diena paiet savā tempā, nevis no ārpuses uzspiestā tempā.